Юридические аспекты
За годы практической работы, у меня накопился опыт построения юридических отношений с клиентом, которым я хочу поделиться с вами. Цель - договорится с клиентом о объемах проводимых работ до подписания договора, а не по ходу их выполнения, минимизировать непредвиденные работы и переделки во время сдачи выполненных работ, а так же, свести к минимуму затраты времени и труда уже после сдачи объекта. Способ, которым это достигалось – столкнувшись с проблемой и не сумев ее разрешить, работы выполнялись, но в договорные документы вносился пункт, исключающий повторное появление этой проблемы.
Приведу пример. Во время сдачи торгового центра, заказчик отказался принимать работы так как системы небыли промаркированы. На мой аргумент что этих работ нет ни в договоре, ни в рабочей программе, ни в смете. Он ответил, что считал эти работы обязательными для наладчика и потому не заострял на этом внимание. Сделать это сразу было намного проще, но теперь пришлось повторно проходить по всем системам и расклеивать маркировку. После этого случая, в рабочей программе появилась информация не только о тех работах, которые будут сделаны, но и о тех, которые делаться не будут. Принцип: отсутствие информации – тоже информация.
Рабочая программа.
Первое, с чего начинается работа с клиентом – это согласование рабочей программы. Ее мы проходим по всем пунктам, подробно и с разъяснениями. От объема работ зависит цена, поэтому рабочая программа согласовывается до составления сметы или корректируется вместе с ней. Только после согласования программы и сметы готовиться договор. К договору, всегда прилагается рабочая программа которая является неотъемлемой его частью. Фактически, рабочая программа является основным документов в решении споров как во время выполнения, так и после сдачи выполненных работ.
Смета.
Смета может быть составлена подробно и по форме, а может быть прописана одной строчкой. Тут кому как нравиться, строгих требований по оформлению сметы для наладки у нас нет.
Договор.
Большого внимания к мелочам в договоре я не уделяю. Достаточно общей информации: кто, кому, за что, когда и сколько. Практика показывает, что если вы не можете договориться с человеком лично, то никакие пункты в договоре вам не помогут в решении ваших конфликтов.
Методика провидения работ.
На больших объектах, в приложениях к паспорту, я прикладываю свою методику проведения измерений. Причины, побудившие меня к этому – некомпетентность третьих лиц проверяющих мою работу с одной стороны и что результаты измерений могут отличаться в зависимости от выбранного метода. Тут дело не в том, что методы измерения лучше или хуже сами по себе, а в том, что точность измерения зависит от выбора метода измерения для каждого конкретного места и случая. Опытный наладчик знает сильные и слабые стороны измерительной техники и методов и выбирает наиболее подходящие из них.
Вот пример. Сдаю наладку вентиляции в больнице. Среди принимающих – технический персонал самой больницы. Контрольное измерение проводят на диффузоре 315 мм, анемометром Testo 417 с насадкой 330x330мм. Производят замер и начинают бурно возмущаются качеством моей работы и фальсификацией измерений. Прибор показывает в разы больший расход воздуха чем указанно в паспорте. Я попросил дать мне прибор чтобы ознакомиться с его настройками. Оказалось, что анемометр настроен на скользящее сканирование воздушного потока по площади сечения. Вместо площади крыльчатки 0,008м2, была введена площадь насадки 0,109 м2. Анемометр пересчитывал скорость движения воздуха на площадь насадки, хоты фактически он проходил через площадь анемометра. Второй момент – сопротивление. Для больших диффузоров анемометр создаёт слишком большое сопротивление и результат всегда будет меньше. Величина ошибки зависит от давления в системе и сопротивления анемометра. Третий фактор – люминесцентное освещение. Рядом с диффузором находилась лампа люминесцентного освещения. Информацию о скорости вращения лопаток анемометр Testo 417 получает от тахометра и затем пересчитывает из в скорость. Высокочастотное мерцание ламп накладывается на мерцание вращающихся лопаток и прибор показывает ошибочный результат. Проверили очень просто. Включая и выключая свет, показания прибора стабильно отличались на определенную величину. Четвертое – у прибора не было сертификата калибровки. Если вопрос касается денег (а сдача работ связанна с деньгами) вы не имеете права предъявлять претензии ссылаясь на показания приборов, которые неоткалиброванные и показаниям которых нельзя доверять. Смотреть Likums “Par mērījumu vienotību”. Так-же, как нельзя вносить в паспорт как результат измерений показания с датчиков автоматики вентагрегата и систем управления. Как дополнительную информацию – да, как результат измерений – нет. В результате, я провел повторное измерение в указанной точке, через лючок в потолке и в тех же питометражных отверстиях, и результаты измерений совпали с паспортными. После прочтения короткой инструкции по правилам работы с анемометром, комиссия прекратила дальнейшую проверку и работы были приняты.
Такие случаи встречаются достаточно часто, поэтому в рабочей программе оговорены условия проверки моих измерений и описана методика измерений.
Паспорт.
В начале своей работы наладчиком, в моих паспортах было всего 4 столбца: номер точки замера, проектный и фактический расход, невязка в процентах. Недостатком было то, что очень много информации о параметрах измерений оставалось за приделами паспорта и когда возникали проблемы, было очень сложно доказать свою правоту. Сейчас я фиксирую в паспорте те параметры, которые снимаю в момент измерения: давление в точке измерения, позиция регулировочного клапана или диффузора, к-фактор и т.д. Работу это не обременяет, так как сам паспорт заполняется непосредственно в момент измерений. Такой подход позволил мне избавиться от сдёргивания меня на уже законченные объекты. Как правило, после сдачи в эксплуатацию, персонал сервисного обслуживания начинаеn самостоятельно «доводить систему до ума». Результат всегда один – «обвалить» наладку системы очень просто, вернуть назад – долго, дорого и сложно. В таких случаях, достаточно один раз приехать на объект, провести контрольные измерения, указать на зафиксированных в паспорте различия параметров системы и пожелать им удачи в их тяжёлом и бесполезном труде. Тут принцип прост: хватило ума поломать, должно хватить денег чтобы починить. Выход один – повторная наладка по тем же ценам. Я себя в таких случаях не чувствую не виноватым, не должным подтирать там, где гадят другие. Свою работу я сделал максимально хорошо, она потребовала от меня много сил и поэтому я ценю ее.
Regulešanas darbu ligums.pdfVentilācijas sistēmu palaišanas un ieregulēšanas darbu programma.pdf3_Ventilācijas sistēmu palaišanas un ieregulēšanas darbu apraksts.pdf2014_Teh atskaite regulesana (LV).pdf2014_Tehniskā atskaite par AVK sistēmu pārbaudes darbiem.pdf2014_Tehniskā atskaite par ventilācijas sistēmu pārbaudes darbiem.pdfRegulešanas darbu ligums.docVentilācijas sistēmu palaišanas un ieregulēšanas darbu programma.docx3_Ventilācijas sistēmu palaišanas un ieregulēšanas darbu apraksts.docx2014_Teh atskaite regulesana (LV).docx2014_Tehniskā atskaite par AVK sistēmu pārbaudes darbiem.docx2014_Tehniskā atskaite par ventilācijas sistēmu pārbaudes darbiem.docxОтветственность и обязанности участников пуско-наладочного процесса
1.pants. Likumā lietotie termini
2) būvdarbi — būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu;
3) būve — ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni);
4) būves atjaunošana — būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju;
5) ierīkošana — būvdarbi, kurus veic inženiertīkla montāžai, ievietošanai vai novietošanai pamatnē (zemē vai gultnē) vai būvē;
11) būvizstrādājums — ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts izstrādājums vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija;
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts ekonomisko un sociālo attīstību, kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu, kā arī energoresursu racionālu izmantošanu.
4.pants. Būvniecības principi
Būvniecība ietver projektēšanu un būvdarbus, kuru rezultātā tiek uzlabotas vai nojauktas esošās vai radītas jaunas būves ar noteiktu funkciju. Būvniecībā ievēro šādus principus:
2) inženiertehniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru būves inženiertehniskais risinājums ir lietošanai drošs, kā arī ekonomiski un tehnoloģiski efektīvs;
5) ilgtspējīgas būvniecības principu, saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek radīta kvalitatīva dzīves vide pašreizējām un nākamajām paaudzēm, šai nolūkā arī palielinot atjaunojamo energoresursu un sekmējot citu dabas resursu efektīvu izmantošanu;
13.pants. Būvspeciālisti
(1) Būvspeciālisti ir personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras, būvniecības vai elektroenerģētikas jomā reglamentētās profesijās.
(4) Patstāvīgās prakses tiesības būvinženiera vai saistītā inženierzinātnes profesijā šā panta trešās daļas 3. un 4.punktā minētajās specialitātēs var iegūt persona, kas:
1) ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā;
2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu.
(12) Šā panta ceturtās daļas prasības neattiecas uz amata meistariem, ja viņi veic vai vada būvamatniecības darbus atbilstoši likumam "Par amatniecību". Speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos būvdarbus atsevišķās būvēs var vadīt arī citas, šajā pantā neminētas personas.
6.1 pants. Būvniecības valsts kontroles biroja kompetence
2) nodrošina ekspluatācijas uzraudzību publiskām ēkām un šīs daļas 1.1 punktā noteiktajām būvēm;
19.pants. Atbildība būvniecībā
(1) Būvniecības procesa dalībniekiem (zemes īpašnieks, būves īpašnieks, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, būvuzraugs un būveksperts) ir pienākums būvniecības procesā ievērot normatīvo aktu prasības. Šā likuma izpratnē zemes īpašnieks ir arī publiskas personas zemes tiesiskais valdītājs, bet būves īpašnieks — publiskai personai piederošas vai citas būves tiesiskais valdītājs.
(5) Būvdarbu veicējs ir atbildīgs par normatīvo aktu prasību ievērošanu būvlaukumā un būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektam un būvniecības ierosinātāja, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī par normatīvo aktu prasībām atbilstošu būvizstrādājumu izvēli un to iestrādes tehnoloģiju.
(10) Ja būvdarbu veikšanai nav nepieciešama būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte, būvniecības dalībnieku pienākumus un tiesības attiecībā uz līgumu noslēgšanas formu nosaka Civillikums, Darba likums un citi normatīvie akti.
21.pants. Būves ekspluatācija
(4) Būves īpašnieks nodrošina būves un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu šā likuma 9. pantā būvei noteiktajām būtiskām prasībām.
(7) Būvju ekspluatācijas uzraudzības ietvaros, ņemot vērā atzinumā konstatēto, būvvalde vai birojs atbilstoši to kompetencei var pieņemt šādus lēmumus:
1) uzdot veikt būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti;
2) uzdot novērst konstatēto bīstamību, informējot par to pašvaldību;
3) ja konstatēta būves bīstamība, — aizliegt tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai;
4) ja būve vai atsevišķa telpa tiek izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, — aizliegt būves vai atsevišķas telpas ekspluatāciju un uzdot atjaunot iepriekšējo stāvokli.
(8) Papildus šā panta septītajā daļā minētajiem lēmumiem, pamatojoties uz būvinspektora sagatavoto atzinumu, kompetentā institūcija likumā noteiktajos gadījumos pieņem lēmumu par administratīvo sodu.
10) Šā panta septītajā un devītajā daļā minētie lēmumi (izņemot lēmumu attiecībā uz būvi, kas bojā ainavu) izpildāmi nekavējoties. Šo lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību. Ja kāds no attiecīgajiem lēmumiem netiek pildīts, iestāde var nodrošināt tā izpildi, piemērojot aizvietotājizpildi un citus Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus. Papildus Administratīvā procesa likumā noteiktajiem gadījumiem, kad ar lēmuma izpildi saistītus izdevumus sedz lēmuma adresāts, izdevumus, kas saistīti ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, sedz būves īpašnieks.
1. Noteikumi nosaka:
1.5. būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī birojā, institūcijās, kuras pilda būvvaldes funkcijas, un pašvaldībā nodarbināto būvinspektoru sadarbības kārtību;
1.6. būvspeciālistu atbildību;
1.7. principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. autoruzraudzība – kontrole, ko būvprojekta izstrādātājs veic pēc projektēšanas darbu pabeigšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā, lai nodrošinātu būves realizāciju atbilstoši būvprojektam;
2.3. būvdarbu vadītājs – būvspeciālists, kuru ieceļ galvenais būvdarbu veicējs vai atsevišķo būvdarbu veicējs un kura pienākums ir nodrošināt būvdarbu kvalitatīvu izpildi atbilstoši būvprojektam, kā arī ievērot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas;
2.13. būvuzraudzība – profesionāla un neatkarīga būvdarbu veikšanas procesa uzraudzība, lai pārliecinātos par kvalitatīvu un drošu būves būvniecību;
2.14. būvuzraudzības plāns – būvdarbu kvalitātes uzraudzības plāns, kas izstrādāts, pamatojoties uz darbu organizēšanas projektu un darbu veikšanas projektu, un nosaka būvuzrauga obligāti veicamās pārbaudes un galvenos būvdarbu posmus;
2.15. galvenais būvdarbu veicējs – būvdarbu veicējs, kas piesaista citus atsevišķus būvdarbu veicējus, noslēdzot attiecīgus līgumus, un kura pienākums ir realizēt objektu dabā atbilstoši būvprojektam;
2.16. inženiertīkls – būvju kopums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem;
2.19. kvalificēts būvdarbu izpildītājs – fiziska persona, kas ieguvusi valsts atzītu profesionālo izglītību un vismaz 2. kvalifikācijas līmeni būvniecības vai saistītā profesijā vai Latvijas Amatniecības kameras piešķirto amatnieka kvalifikāciju;
99. Atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākums ir nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu veikšanu atbilstoši būvprojektam un darbu veikšanas projektam, kā arī ievērojot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas. Būvdarbu kvalitātei ir jāatbilst Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.
117. Būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt būvniecības ierosinātāja tiesības un intereses būvdarbu veikšanas procesā, kā arī nepieļaut:
117.1. būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvprojekta;
117.2. būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus;
117.3. atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas projektā noteiktajām un citām darbu veikšanas tehnoloģijām.
150. Biroja būvinspektoram, izskatot iesniegumus un sūdzības par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības procesā vai arī gadījumos, kad būve ir radījusi vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu personu dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, ir tiesības apskatīt jebkuru objektu un fiksēt situāciju apskates materiālos, bet gadījumos, kad apsekojamās būves uzraudzība ir biroja kompetencē, arī sastādīt atzinumu.
124. Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvdarbu veicējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos un attiecīgajos standartos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos vai būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.
125. Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu katrs uzņēmums izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver:
125.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas, piegādāto būvizstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu sākotnējo kontroli;
125.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesu tehnoloģisko kontroli;
125.3. pabeigtā (nododamā) darba veida vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.
127. Pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas (ārējā un iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma, automātiskā un neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma) pieņem ekspluatācijā, sastādot pieņemšanas aktu.
127.2 Atbilstoši veiktajiem būvdarbiem nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam būvniecības informācijas sistēmā pievieno šādus dokumentus (ja tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam):
127.2 1. segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktam –būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida kvalitāti apliecinošus dokumentus;
127.2 2. ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam – sistēmas iekārtu, ierīču tehniskās pases vai būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, sistēmas ekspluatācijas dokumentāciju (instrukciju) vai citu tehnisko dokumentāciju, kas raksturo sistēmu un tās darbības parametrus.
181. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas komisionē un nodod ekspluatācijā atbilstoši standartam LVS EN 12599:2013 "Ēku ventilācija. Testa procedūras un mērīšanas metodes, nododot ekspluatācijā ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas" un LVS ISO 10780:2002 "Stacionāro avotu izmeši – Gāzu ātruma un plūsmas mērīšana cauruļvados".
182. Ventilācijas sistēmas iedarbina pēc to pārbaudes un salīdzināšanas ar būvprojektu un pēc elektrotīkla parametru pārbaudes.
183. Ventilācijas sistēmu aerodinamiskās ieregulēšanas un gaisa apstrādes iekārtu siltuma un aukstuma apgādes sistēmu hidrauliskās ieregulēšanas rezultātus apkopo protokolos. Pamatojoties uz protokoliem, sastāda sistēmas pasi.
184. Par ventilācijas sistēmas komisionēšanu sastāda protokolu. Protokolam pievieno šādus dokumentus:
184.1. autoruzraudzības kārtībā izmainīts būvprojekta rasējumu komplekts un detalizētie rasējumi;
184.2. uzstādīto iekārtu pases un lietoto būvizstrādājumu atbilstību apliecinoša dokumentācija;
184.3. segto darbu akti;
184.4. sistēmas aerodinamiskās un hidrauliskās ieregulēšanas protokoli un pases;
184.5. automātiskās regulēšanas un elektriskās komutācijas sistēmu shēmas;
184.6. sistēmas lietošanas apraksts un drošības tehnikas instrukcijas;
184.7. protokols par to, ka personāls ir apmācīts ekspluatēt sistēmu.